Vetserviss.lv


Kontakttālrunis: 63322769

Mobilais tālrunis: 29104453

Par govju miesas stāvokli un ēdināšanu. Drukāt E-pasts

Raksta mērķis ir vērst fermeru uzmanību uz govju kondīciju noteiktā laktācijas fāzē un mēģināt rast risinājumu problēmām, kuras rodas no nepietiekamas kondīcijas novērtēšanas. Miesas stāvokli

( barojumu jeb kondīciju) nosaka, apskatot ķermeņa formas, kontūru apaļīgumu un palpējot zemādas taukaudu slāņa biezumu un konsistenci govīm astes saknes, sēdes pauguru, ceļa kroku, gūžas izciļņu, jostas, pakrūtes un pēdējo ribu apvidū. Govju kondīciju nosaka pēc 5 baļļu sistēmas, kur vienu balli dod super vājai govij un piecas balles dod super treknai.

Pēc intuīcijas un bildēm jāmēģina iemācīties 2.,3.,4 .punktu kondīcijas. Attiecībā uz piena govīm, būtiski ir pirmsatnešanās un pēcatnešanas posmi. No pareizas govju kondīcijas būs atkarīgs dzemdību smagums vai vieglums, pēcatnešanās slimības, tādas, kā piena drudzis, nepietiekošs piena kāpums, reproduktīvās sistēmas slimības un acetonēmija. Kā arī sekas tam visam būs grūtības ar apsēklošanu.

 

Parasti pirms un pēcatnešanās periodā govju ēdienkartes galvenā problēma ir enerģijas deficīts tajā.

Aptaukošanās problēma ir vecākām govīm, mazražīgām govīm un telēm pirms atnešanās. Novājēšanas problēma ir pirmpienēm, uzsākot pirmo laktāciju un vecākām augstražīgām govīm.

Lai šo problēmu risinātu, ganāmpulkam jābūt sadalītam pa vecumiem un atkarībā no laktācijas fāzes un produktivitātes. Katru grupu tur un baro atšķirīgi.

Augstražīgo govju ēdināšana ir diezgan sarežģīta, bet atrisināma problēma.

Pirmkārt, ir nepieciešama barības laboratoriska analīze, bez kuras vienkārši nezināsiet, ko govs ēd un kādā kvalitātē, nezināsiet ko tai nopirkt veterinārajā aptiekā, lai būtu labāk. Ja barības analīze ir, tad jau viss ir vienkārši. Ja nav iespējas to uztaisīt, būs grūtāk.

Par nepietiekošu vai nepareizu govs ēdināšanu var spriest arī pēc piena analīzes, kur nosaka urīnvielu pienā, tauku un olbaltuma attiecības.

Dažas ieteikumi govju ēdināšanā:

1.govs pārtiek no barības sausnas.

  • Optimālais sausnas saturs barības devā 50-75%. Sausāku vai mitrāku barību govs apēd mazāk. Ja pamatā izēdina skābbarību, jārēķinās, ka katrs mitruma procents virs 50 samazinās sausnas uzņemšanu par 0,02% no ķermeņa svara. Piemērs: 60% barības mitrums – 50% augšējā robeža – 10*0,02*600kg. smaga govs ð 1,2kg barības sausnas apēsts mazāk un līdz ar to piena samazinājums ir 2.3- 2,7kg dienā.

Biežākās kļūdas ēdināšanā: barība ar zemu sausnas saturu-bietes, burkāni, āboli citi dārzeņi, neapvītināts ūdeņains skābsiens, slapji laukā uzglabāti siena ruļļi. Ūdens saturs tādā barībā var būt tik liels, ka govs var būt nepaēdusi, pat tad ja kuņģis ir pārpildīts.

 

2. spēkbarība. Vislabāk, ja tie ir mieži vai auzas kopā ar proteīna piedevām, soja, rapšu rauši, saulespuķu spraukumi, tik daudz, lai proteīns būtu 17-22%. Daudzums 60% no uzņemtā sausnas satura, vai 1:4 pret piena litru.

3. enerģija. Kukurūza, sausi biešu graizījumi, propilenglikols, glicerols.

4. Ūdens. Govīm patīk dzert ūdeni ātri līdz 20 litriem minūtē! Ja govis nespēs dzert ūdeni ar aptuveni tādu ātrumu, viņu tieksme pēc ūdens samazināsies un kopā ar to mazināsies izslaukums. Ūdens dzeršanas mazinājums par 40% var novest, pie tā, ka izslaukums samazinās par 25%.

  • Svarīgi ir panākt pareizu ķermeņa stāvokli pirms un pēc atnešanās, lai izvairītos no atnešanās grūtībām un agrās laktācijas posmā pārmērīgi nezaudētu svaru, ražojot lielus piena daudzumus.

Vēlot veiksmi saimniekošanā! Vet. Olārs Obodņikovs.