Vetserviss.lv


Kontakttālrunis: 63322769

Mobilais tālrunis: 29104453

Govju ēdināšana pēc atnešanās. Drukāt E-pasts

Maksimālais sausnas jeb barības uzņemšanas daudzums jāsasniedz ne vēlāk, kā 10 nedēļas pēc atnešanās.
Govij jāapēd vismaz 4% (rēķinot barības sausnā) no ķermeņa svara dienā. Piemērs: 600kg. smaga govs reiz 4% ir 24kg. sausnas. Pie trīsreizējas slaukšanas govs dienā apēd sausnu par 5-6% vairāk nekā slaucot 2 reizes.
Uz katriem 2kg. gaidāma izslaukuma jāapēd vismaz 1kg. sausnas. Citādi govs pēcatnešanās periodā pārāk strauji zaudē svaru un palielinās saslimšana ar vielmaiņas slimībām.

  • Govis labprāt ēd pēc slaukšanas, tāpēc ir svarīgi, lai barības galdā tūdaļ būtu svaiga barība.
  • Augstražīga govs ēd apmēram 12-15 reizes dienā, katra ēšanas reize vidēji ilgst apm. 23 minūtes. Saskaņojiet govju ēdināšanas programmu ar govs ēšanas ieradumiem.
  • 5-7 dienas pirms atnešanās govs jānovieto atsevišķi no citām, dzemdību boksā kur ir sausi un tīri pakaiši. Tesmens šai laikā stipri piepildās ar pienu, tāpēc ir iespējams, ka tas iekaist. Ieteicams dezinficēt pupus ar joda šķīdumu un arī pie reizes apskatīt vai nav iekaisuma pazīmes.
  • Jāņem vērā, ka pirmpienes ēšanai patērē par 10-15% vairāk laika. Svarīgi brīvi piekļūt barībai.
  • Optimālais sausnas saturs barības devā 50-75%. Sausāku vai mitrāku barību govs apēd mazāk. Ja pamatā izēdina skābbarību, jārēķinās, ka katrs mitruma procents virs 50 samazinās sausnas uzņemšanu par 0,02% no ķermeņa svara. Piemērs: 60% barības mitrums – 50% augšējā robeža – 10*0,02*600kg. smaga govs ð 1,2kg. barības sausnas apēsts mazāk, tādēļ saražo 2.3- 2,7kg piena mazāk.
  • Ja izbarojat vispārēji samaisītu barību, vēlams skābbarības mitrumu noteikt katru nedēļu. To var izdarīt ar mikroviļņu krāsns palīdzību vai cepeškrāsnī (nosvērt pirms un pēc izžāvēšanas). Pārlieku liels mitrums skābbarībā var izraisīt rupjās un graudu barības izmantošanu. Tas strauji samazinās tauku saturu pienā.
  • Apkārtējās vides temperatūras paaugstināšanās par vienu grādu virs 24 C, samazina izslaukumu par 3,3%, apkārtējās vides temperatūra virs 27 C vai relatīvais mitrums virs 80% (vai to kopējā summa virs 104) govij izraisa karstuma stresu.
  • Jābūt tīrai ūdens tvertnei uz katriem 15m. barības galda garuma, ja govis tur nepiesietas. Govs izdzer 2,5 l ūdens uz katru izslauktā piena litru. Jāņem vērā arī govs svars, apkārtējās vides temperatūra un c. Jāpārbauda vai dzirdnēs nav strāvas noplūdes.
  • Apsver barības galda dizaina nozīmi. Govs vairāk apēd, mazāk izsvaida barību un saražo vairāk siekalu, ja tā ēd līdzīgi, kā ganībās, no zemes, no tīriem barības galdiem. Barības galda virsmai jābūt gludai un labi pārredzamai.
  • Pelējusi barība var izraisīt barības traucējumus. Tas, ka barība ir nedaudz pelējusi nenozīmē, ka tā ir kaitīga. Tā ir jāpārbauda laboratoriski.
  • Govij jābūt pieejamai barībai vismaz 20 stundas dienā.
  • Vakarā un nakts stundās jābūt regulāriem apgaismojuma periodiem.
  • Seko govs visaugstākajiem izslaukumiem.
  • Govij ar labu ģenētiku augstākais izslaukums ir 8-10 nedēļas pēc atnešanās.
  • Govs 60 dienā pēc atnešanās būs saražojusi pienu, pusi no visas laktācijas.
  • Ja, govīm neparādās šie augstākie izslaukumi, pārbaudi proteīna līmeni barības devā, ja ir augsti izslaukumi, bet pārāk strauji kritās, pārbaudi enerģiju.
  • Piena olbaltumvielu un tauku attiecībai jābūt 0,85:1.
  • Izmainot ēdināšanas programmu, lai mainītu piena komponentus, izmainīt piena tauku saturu ir visvieglāk. Proteīna saturu-ievērojami grūtāk, bet laktozes saturu gandrīz neiespējami.
  • Jānodrošina 18-19% kopproteīna barības piedevā. Lielāks proteīna  daudzums vairs nepalielina olbaltumvielu saturu pienā, taču dārgi maksā un samazinās arī atražošanas efekts.
  • No kopējā proteīna daudzuma 35-40% jābūt proteīnam kas kuņģī nesadalās, bet uzsūcas tievajās zarnās. Šāds proteīns ir dzīvnieku valsts proteīns.
  • Govīm kas dod virs 34kg piena dienā ar 4% tauku saturu, vēlams izēdināt 0,5% dzīvnieku valsts proteīna dienā.
  • Nepārvērtējama loma ir zāles lopbarībai(skābsienam un skābbarībai), kas gatavota no agri pļautas zāles (kad ziedēšanas sākumā ir ne vairāk, kā 10% zelmeņa ).
  • Rupjā lopbarība govij jāapēd 2% no ķermeņa svara. Piemērs: 600kg smagai govij jāapēd 12kg sausnas, kas nāk no rupjās lopbarības (skābbarība, skābsiens, siens).
  • Rupjai lopbarībai ir jābūt pietiekamā garumā, lai tā veicinātu gremošanu. Skābsienā, skābbarībā sasmalcinātu daļiņu garums ir1-1,5cm ar notikumu, ka 15-20% no kopējās masas rupjās barības garums ir virs 3cm.
  • Graudu devu pēc atnešanās jākāpina pa 0,5kg dienā līdz tas sasniedz vajadzīgo daudzumu.
  • Neizbaro vairāk kā 2,3-3kg spēkbarības vienā reizē. Holšteinas šķirnes govij spēkbarības un piena attiecībai jābūt 1:4;
  • Holšteinas šķirnes govij spēkbarības un piena attiecībai jābūt 1:4; ar izslaukumu 20-35 litri 1:3; ar izslaukumu virs 35 litri 1:2,5.
  • Graudu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 60% no kopējās barības devas sausnas satura.
  • Barība, kas ātri sadalās, ir bietes, maize, ar tvaiku apstrādāti milti, burkāni. Šos barības līdzekļus nevajadzētu dot visus kopā. Ja šo barības līdzekļu ir par daudz, liecina gaiši izkārnījumi ar izteiktu skābu smaku, kas liecina par kuņģa acidozi.
  • Apsver iespēju govs ēdienkarti papildināt ar tauku saturošu barību, īpaši ja izslaukums pārsniedz 30kg un tauku saturs pienā ir vismaz 4%.
  • Tauku līmenis, kas pārsniedz 5-6% no kopējās devas, nav ieteicams govīm pēc atnešanās pirmo piecu nedēļu laikā. Būtiski ir tauki vēlākā periodā. Maksimālais tauku izbarošanas daudzums ir 7,2% no kopējā sausnas daudzuma. Nodrošini barībā tik pat daudz tauku, cik piena tauku govs saražo dienā. Piemērs: 40kg izslauktais piens dienā ar 4% tauku saturu (40 * 4% ir 1,6kg tauku).
  • Pareizi sastādītai devai 1\3 tauku no kopējā tauku daudzuma nāk no parastajiem barības līdzekļiem, 1\3 daļa no eļļaugiem (soja, saulespuķēm), 1\3 daļa no dzīvnieku valsts taukiem (zivju milti, tauki).
  • Govij vajag 60% sagremojamo proteīnu, 40% nesagremojamo proteīnu un no tā vēl 30% šķīstošo.
  • Aprēķinot barības devu, jāņem vērā izslaukums, tauku saturs pienā, laktācijas fāzē, laktāciju skaits, ķermeņa svars.

 

BARĪBAS ANALĪZES ANALĪZE.

Cik govs spēj uzņemt sausnas? Tas ir pirmais solis, ar ko vajadzētu sākt, lai uzzinātu, ar ko ēdināt govi kas dod daudz piena. Pirmais priekšnoteikums ir zināt, kāda ir rupjās un tilpumainās barības kvalitāte. Otrais-tilpumainās, rupjās un koncentrētās barības attiecības. Treškārt- barības devas apjoms. Barības apjomu augstas produktivitātes lopu ēdināšanā nosaka kokšķiedras frakcijas. Izšķir skābes skaloto-ADF un neitrāli skaloto-NDF. Šodien tam ir ļoti liela nozīme barības devu sastādīšanā. Nākamais nozīmīgākais faktors ir enerģijas un kokšķiedras attiecības barības devā un govs apetīte. Tilpumainā barība govij jādod lai veicinātu atgremošanu. Pieaugusi govs dienā izdala pat līdz 160litriem siekalu. Ar šo daudzumu spurekļa fermentizācijas procesos radušos skābju neitralizācijai tiek piegādāts līdz 2000gr nātrija bikarbonāta jeb dzeramās sodas, kas uztur vajadzīgo pH 5,8-6 līmenī spureklī. Ja govs dod dienā vairāk nekā 40kg piena, tai jādod liels spēkbarības daudzums un lai to pārstrādātu ir nepieciešams liels kokšķiedras daudzums un ja tās nepietiek tad nepieciešams piedot līdz ar spēkbarību arī sodu, lai uzturētu nepieciešamo reakciju. Ja govij dod labu rupjo un tilpumaino barību, ar visiem procesiem govs pati tiek galā. Tā kā viena no kokšķiedras funkcionālajām īpašībām ir prasība pēc telpas spureklī, tad no tā izriet jēdziens „pildījuma efekts”. Tā ir dzīvnieka spēja uzņemt fizioloģiski pamatotu barības daudzumu, kura apjomu regulē NDF(neitrāli skalotas kokšķiedras) saturs barībā. Pēc dažādiem datiem govs spēj uzņemt tikai 0,9-1,2% no savas dzīvmasas dienā. 500kg smaga govs dienā var uzņemt 6kg sausnas. Ja NDF saturs sausnā ir 40%, tad govs šādu barības sausnu spēj apēst jau 6kg:0,4 ir 15kg. Praktiski tas ir tā, jo jaunāka veģetācijas fāzē nopļauj zāli un gatavo skābsienu, NDF saturs ir zemāks un govs šādu barību apēdīs vairāk. Pēc nedēļas tas jau ir ievērojami augstāks un vēl pēc nedēļas milzīgs.

Enerģijas un kokšķiedras attiecības barības devā ir svarīgas tāpēc, ka, palielinot enerģijas saturu, samazinās atgremojamo barības devu komponentu daudzums. Palielinot kokšķiedras saturu, var nepietikt enerģijas piena produkcijai.

 

S L Ē D Z I E N S.

Analīze ir nepilnīga. Enerģijas skābsienā ir stipri par maz. Sienā tā vispār nav noteikta. Būtu jānosaka vel sagremojamais, nesagremojamais olbaltums. Gribētos zināt arī citu mikroelementu daudzumu barībā.

IETEIKUMS-Palielināt kopproteīnu visām atslaukušām govīm un tās, kas dod virs 35litriem,rast iespēju piedot arī dzīvnieku valsts proteīnu. Nepieciešama arī enerģija. Būtu pareizāk, ja analīzei nodotu barības maisījumu no miksera, nevis katru barības veidu atsevišķi, tad būtu vieglāk aprēķināt, kas vēl nepieciešams.

Vēlot veiksmi, Vet. Olārs Obodņikovs.